Piedod, man nav laika. Es tev pārzvanīšu rīt. Kad viss būs beidzies.Šī nekam nederīgā ziema.Un karš.Es tev pārzvanīšu rīt. Kad manī būs izdīdzis sakāmais.…Rīt.Kad iezvanīsies tavs dzeltenais telefons ar griežamo ripu,es kā pupas bēršu vārdus.Aptuveni sešdesmit procentus no cilvēka ķermeņa masas veido ūdens. Visu pārējo – meli. Tad es ieturēšu īsu pauzi un prasīšu. Kurā …
Janvāra pirmā nedēļa ir visdepresīvākā gada nedēļa. Mēs kā (pieci) muļķi (muļķi muļķo) ceram, ka līdz ar gadu miju mūsu dzīvēs kaut kas būtiski mainīsies. Uz Jauno gadu liktās cerības neattaisnojas ne gada pirmajās stundās, lokot iekšā šampānieša glāzes un rasola bļodas, ne pirmajās dienās, apraudot nezināmas izcelsmes pleķus uz balles kleitām un blūzēm. Ja …
«Mīlestību ar vārdiem nevar izstāstīt.» 20. lapaspuse Es stāvu pie viņas mājas un prātoju.Kāpēc visas šai adresei veltītās vēstules atgriežas atpakaļ pie sūtītāja?Gaisā švirkst gājputnu atvadas. Dienām ilgi nav lijis. Tik daudz kas varēja notikt, bet notika tieši nekas.Starp mums vairs nav neviena, kas būtu ar mieru pienākt tuvāk. Pārkāpt pāri.Apiet apkārt – tā ir …
Mani piemeklējušas «grāmatu paģiras» jeb stāvoklis, kuru varētu dēvēt par «vai ir dzīve pēc (bez) grāmatas», konkrētāk – «vai ir dzīve pēc (bez) «Kirkes»?» Medlinas Milleres «Kirke» (Madeline Miller «Circe») ir kaut kas ne no šīs pasaules – vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Sengrieķu mitoloģija man ir kā tomātu audzēšanas instrukciju uzklausīšana no pieredzes bagātiem …
Aizsnieg pēdas. Aizsnieg parka solu zobu rindas. Aizsnieg ēnas. Aizsnieg neaizpogāti mēteļa pogu caurumi. Aizsnieg vārdi. Aizsnieg koku kailie pirksti. Aizsnieg debess. Aizsnieg plecu pie pleca piespiestu māju stikla acis. Aizsnieg smiekli. Sastingst smaidi. Soļi. Elpa. Laikam pakrūtē kņud. Laikam neskaitās. Laiks nesteidzas (kur steidzies tu?). Visu paspēs (un visu tāpat nepaspēs). Ziemas miegā iekrīt …
«Ja katru reizi, kad par tevi iedomājos, izaugtu viena puķe, pasaule būtu viens vienīgs dārzs.» Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm» Otrais datums jaunajā kalendārā. Gaisā turpina virmot no svētkiem noguruša šampanieša un rasola smarža. No dīvāna apakšas degunu izbāzis apkaltis pīrāgs. Egļu skujas saķepušas vilnas zeķēs un starp zobu spraugām. Netīrie trauki izlietnē izperē arvien …
«Lasīt avīzēs par karu un atzīmēt notikuma vietas ar kniepadatām kartē nav gluži tas pats, kas redzēt savām acīm.» 232. lapaspuse «Tev būtu vajadzējis redzēt zvaigznes tajā naktī – tās izskatījās kā uzmestas debesīs lielos kūļos. Šķita, ka tās vēro, noraugoties lejup uz notiekošo, un skumst, ka neko nespēj līdzēt.» 351. lapaspuse «Skumjām piemīt dīvaina …
« (..) tieši pašlaik notiek lielas lietas, tieši pašlaik pasaule mainās.» 181. lapaspuse «Reizēm cilvēks izaug par sevi nevis pagātnes dēļ, bet par spīti tai. Nevis tāpēc, ka, bet gan tomēr.» 266. lapaspuse «Līkumi ir radīti, lai tos iztaisnotu, un ceļi – lai pa tiem ietu» (264. lpp.), tāpēc nav šaubu, ka somu rakstnieks Tommi …