sāpes

Adams Kejs «Mazliet sāpēs»
  • Datums
  • 19 augusta, 2022

Adams Kejs «Mazliet sāpēs»

 «Dzemdības var saplēst sievietes apakšgalu vienās driskās, un no tā gandrīz nav iespējams izvairīties, jo īpaši pirmajās dzemdībās. Durex varētu smelties iedvesmu no cigarešu ražotājiem un uz prezervatīvu iepakojumiem likt starpenes pēcdzemdību attēlus – neviena sieviete, kas tos būs aplūkojusi, nekad negribēs riskēt ar palikšanu stāvoklī.» 106. lapaspuse Manas zināšanas par medicīnu līdz šim balstījušās …

Turpināt lasīt
Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm»
  • Datums
  • 16 augusta, 2022

Valērija Perēna «Svaigs ūdens puķēm»

«Ja katru reizi, kad par tevi iedomājos, izaugtu viena puķe, pasaule būtu viens vienīgs dārzs.» 76. lapaspuse Kā piķa melnā tumsā, taustoties pēc gaismas slēdža istabā, kas nekad vairs nebūs apdzīvojama (zinu, ka šeit jau gadiem valda caurvējš un elektrības atslēgums, bet es cenšos; ceru ka tu redzi, cik ļoti es tiecos pēc gaismas sevī), …

Turpināt lasīt
Žaks Frīnss «Sestklasnieki neraud»
  • Datums
  • 10 augusta, 2022

Žaks Frīnss «Sestklasnieki neraud»

«Es guļu Onkoloģijas nodaļā, tas ir pieklājīgs vārds vēzim, taču arī no tā var tāpat saslimt.» 72. lapaspuse «Sestklasnieki neraud», bet gandrīz divdesmit deviņus gadus sasniegusi trīs bērnu (piecu kaķu un divu suņu) mamma sāk raudāt, netikusi pat pāri grāmatas satura rādītājam – pēkšņi mani bija pārņēmusi «sajūta, ka jānirst lielā peldbaseinā, lai gan nav …

Turpināt lasīt
Lote Vilma Vītiņa «Ūdenstornis»
  • Datums
  • 30 jūlija, 2022

Lote Vilma Vītiņa «Ūdenstornis»

«Viss, ko tu redzi tornī, esi tu pats.» 26. lapaspuse Katram savu ūdenstorni – vietu, kur spert kāju pāri slieksnim, taisni iekšā atmiņu tīklos, kur domu zirnekļi ēd bezē kūkas ar zemesriekstiem un kakao krēmu, un dzer kafiju no tasītēm, kas pirktas no rokas stacijas laukumā, pelēkā pilsētā, kuras bibliotēkā notiek izstāde par putniem, kas …

Turpināt lasīt
Inga Grencberga «Sestā sieva»
  • Datums
  • 28 jūlija, 2022

Inga Grencberga «Sestā sieva»

«Lai kā tu steigtos, tu nevari aizbēgt no sava likteņa. Sarkanā luksofora gaisma nevar to izmainīt, tikai mazliet aizkavēt.» 116. lapaspuse Es uzaugu «kamēr neizēdīsi zupas šķīvi tukšu, ārā netiksi» ģimenē – vienmēr gaidīju, kad mamma vai tētis izies no virtuves, lai filigrāni izlietu zupu atpakaļ katlā – es biju sev iegalvojusi, ka «Sestā sieva» …

Turpināt lasīt
Etgars Kerets «Aizķeršanās galaktikas nomalē»
  • Datums
  • 20 jūlija, 2022

Etgars Kerets «Aizķeršanās galaktikas nomalē»

«Dzīve ir kā zems, tizls galds, kas dzīvoklī palicis no iepriekšējiem īrniekiem. Lielākoties tu to pamani, atceries, ka tāds tur ir, uzmanies, bet dažreiz vari arī aizmirst, un tad tu ar spico stūri dabū pa stilbu vai celi, un tas ir sāpīgi. Un gandrīz vienmēr paliek rēta.» 147. lapaspuse Bez metaforām. Katra diena kā pirmdiena. …

Turpināt lasīt
Lorija Gotlība «Varbūt tu vēlies ar kādu par to parunāt?»
  • Datums
  • 24 maija, 2022

Lorija Gotlība «Varbūt tu vēlies ar kādu par to parunāt?»

«Nevienam no mums neizdosies izkļūt no šejienes dzīvam.» 104. lapaspuse Jūs noteikti pazīstat dienas, kurās pat saule slēpjas aiz lietus mākoņiem. Tālumā izsijā no savām dūnu miesām smalkus lietus vālus, ietinot koku galotnes ķēmīgi pelēkā miglā. Bet tuvumā nopļauj rītu kā izkapts pļavu, kas negrib atveseļoties no mēnesstaru gaismēnu pieskārieniem. Pazīstat tās dienas, kas samirkušām …

Turpināt lasīt
Marija Dzeisla «Vysta smierts»
  • Datums
  • 5 maija, 2022

Marija Dzeisla «Vysta smierts»

«gribieji radeit vīnu pasauliotkon sagouja sazyn cik» 6. lapaspuse Es joprojām neskaitu dienas. Lielas un mazas. Tās paiet kā viena. Diena, kurā nerunājam vienā valodā. Tavi vārdi ir sveši. Man nav ne jausmas, ko saki, bet katrs vārds, kurš izsprāgst no tavas ugunsmutes, stindzina – ir maijs, bet koks grib pārstāt elpot, puķe grib pārstāt …

Turpināt lasīt