latviešu

Laura Vinogradova «Tētis un suns»
  • Datums
  • 4 augusta, 2022

Laura Vinogradova «Tētis un suns»

«Magda klibo ar labo kāju, suns – ar kreiso priekškāju. Ja viņi iet cieši kopā, tad abas malējās kājas ir veselas, un tad viņi var teikt – kopā mēs neklibojam!» 48. lapaspuse Šī nebūs pirmā reize (un noteikti ne pēdējā), kad saku, ka Laura Vinogradova ir īsta vārdu burve – vārdus, kurus ikdienā lasi ziņu …

Turpināt lasīt
Marija Dzeisla «Vysta smierts»
  • Datums
  • 5 maija, 2022

Marija Dzeisla «Vysta smierts»

«gribieji radeit vīnu pasauliotkon sagouja sazyn cik» 6. lapaspuse Es joprojām neskaitu dienas. Lielas un mazas. Tās paiet kā viena. Diena, kurā nerunājam vienā valodā. Tavi vārdi ir sveši. Man nav ne jausmas, ko saki, bet katrs vārds, kurš izsprāgst no tavas ugunsmutes, stindzina – ir maijs, bet koks grib pārstāt elpot, puķe grib pārstāt …

Turpināt lasīt
Ramona Indriksone «Es biju cita»
  • Datums
  • 5 oktobra, 2021

Ramona Indriksone «Es biju cita»

«…domāju, kā otrs cilvēks redz pasauli. Tik atšķirīgi. Citas lietas – tik brīnumainas. Citas – parastas.» 88. lapaspuse Dzīve, uz kuru jūs zvanāt, ir izslēgta vai atrodas ārpus uztveršanas zonas. Augums pievilcis rūgtas kafijas un sāļu kartupeļu pankūku smaržu. Pievilcis sev tuvu klāt. Tik tuvu pat cilvēks cilvēku nevar pievilkt klāt. Gāzes liesma vāri trīsuļo …

Turpināt lasīt
Lalita Muižniece. Pēdas. Melita Rīgā.
  • Datums
  • 15 februāra, 2021

Lalita Muižniece «Pēdas • Melita Rīgā»

«Istabā bija blaktis. Ne jau tās, kas dzīvo šķirbās un pie izdevības izlien un iekož, bet tās, ka dzīvo šķirbās un pie izdevības klausās.» Dažreiz pamostos no dzīves. Pamostos kā no murga. Nosvīdušu pieri un vietu, kurā, pateicoties dabas labvēlībai, ūsas man nedīgst. Sega smagi spiež krūtis, mēģinot izlauzt skaņu. Izlauzt no lūpām, kas sakniebtas …

Turpināt lasīt
71 grāmata 366ās dienās (2020. gada grāmatu TOPs)
  • Datums
  • 4 janvāra, 2021

71 grāmata 366ās dienās (2020. gada grāmatu TOPs)

«Ārpasaule ir kā tumšs okeāns. Bet visas šīs tumsas vidū, paldies Dievam, mēs sēžam šeit, gaismas saliņā, nelikdamies ne zinis par to, kas notiek mums apkārt. Mēs vēl arvien esam mēs paši.» Goli Taraghi «Citur. Granātābolu kundze un viņas dēli» Ministru un valsts prezidenta uzrunas televīzijas pirmajā kanālā, velkot bērniem kombinezonus, biezās cepures un cimdus, …

Turpināt lasīt