bērniem

Laura Vinogradova «Tētis un suns»
  • Datums
  • 4 augusta, 2022

Laura Vinogradova «Tētis un suns»

«Magda klibo ar labo kāju, suns – ar kreiso priekškāju. Ja viņi iet cieši kopā, tad abas malējās kājas ir veselas, un tad viņi var teikt – kopā mēs neklibojam!» 48. lapaspuse Šī nebūs pirmā reize (un noteikti ne pēdējā), kad saku, ka Laura Vinogradova ir īsta vārdu burve – vārdus, kurus ikdienā lasi ziņu …

Turpināt lasīt
  • Datums
  • 26 janvāra, 2022

Čārlijs Makesijs «Puika, kurmis, lapsa un zirgs»

«Iztēlojies, kādi mēs būtu, ja baidītos mazāk.» Dažreiz es domāju, kāpēc es esmu šeit. Kāpēc šeit esat visi jūs. Vai lai svētdienās ietu uz baznīcu Dieviņu nolūgties vai lai skaitītu zvaigžņu atspulgus ezera spogulī. Skaitītu aitas aiz acu plakstiem. Pelmeņus uz šķīvja. Skaitītu visas pēdējās reizes, kad piedevām citiem, ka viņi nepiedeva mums. Lai lasītu …

Turpināt lasīt
Ulfs Starks «Bēguļi»
  • Datums
  • 7 janvāra, 2022

Ulfs Starks «Bēguļi»

«Gotfrīds! Tas bija mana vectēva vārds. Savukārt man tas bija iedots kā otrais vārds. Manuprāt, tas izklausās smieklīgi. Es zināju, ka šis vārds nozīmē «Dieva dāvana», bet, cik biju redzējis ilustrācijās vecmammas Bībelē, Dievs nešķita īpaši mierpilns.» 23. lapaspuse Cilvēki mēdz smiet – ja kāda priekšnesuma vai konkursa numura laikā uz skatuves uzlaiž bērnus vai …

Turpināt lasīt
Dīters Bēge, Bernds Melks-Tasels «Mēs — cilvēki»
  • Datums
  • 8 marta, 2021

Dīters Bēge, Bernds Melks-Tasels «Mēs — cilvēki»

«Pat ja kaut ko nesaprotam, mēs varam tam noticēt.» Noplēšamais kalendārs pie sienas. Atņirdzis zobus. Tā laiks un arī cilvēki. Atņirdz. Ņirdz viens par otru. Tikai par sevi nē. Par sevi kaut kā nav smieklīgi. Ņirdzīgi nav. Divsejaini mošķi. Laiks un cilvēki. Divsejaini mošķi, kas slēpjas zem nepaklausīgu bērnu gultiņām, medīdami aizdegunē gārdzošo, saldi ķepīgo …

Turpināt lasīt
Niks Karuzo, Dani Rabojati. Vai viņi purkšķina?
  • Datums
  • 7 septembra, 2020

Niks Karuzo, Dani Rabojati «Vai viņi purkšķina?»

*KONKURSS “Šī ir grāmata par purkšķiem.Tā gan!Par purkšķiem. Tie zināmi arī kā pirdieni.Bezdeļi. Smirdbumbas. Gāzes.” Es nāku no tiem laikiem, kad sārti kaistošiem vaigiem nācās gaidīt ģeogrāfijas skolotājas papēžkurpju radīto spalgoņu skolas gaiteņu labirintos, kas pārtrauktu nule pasaulē nākušo smagnējo klusumu, kas iepotēts astoņpadsmit nenobriedušu prātu kuluāros, jo kāds pirms īsa brīža spalgā un izzobotā …

Turpināt lasīt
Jurga Vile, Lina Itagaki. Sibīrijas haiku.
  • Datums
  • 10 augusta, 2020

Jurga Vile, Lina Itagaki «Sibīrijas haiku»

“Ļaudis ratos sačukstējās, sprieda, uz kurieni mūs vedīs. Vieni teica, ka uz Viļņu, citi – ka uz Sibīriju. Bet tālāk par Sibīriju nemaz nevar aizvest… Ja nu vienīgi uz Mēnesi.” Vai spējat iztēloties, kā tas ir, kad uzrauj no saldāko sapņu tīksmes, draudīgi grūžot pieres vietā ieroča cauro aci? Vai spējat iztēloties, kā tas ir, …

Turpināt lasīt
  • Datums
  • 31 jūlija, 2020

JŪLIJS 2020

Jūlija mēnesim pieder visas jāņogas un upenes krūmos. Viss ērkšķogu krūmu sadzelto roku sāpju rūgtums. Ķirši, kas krītot paukšķ pret tik tikko nopļautas zāles muguru, un zem baso kāju svara saspiestie kaukāzplūmju apaļie ķermeņi.Saules un vēja izžāvēto smilšu klājums un līcis, kura skaujas tik patīkami siltas kā dūnu segas pieskāriens. Negaisa debesis pilnbriedā. Un zemeņu …

Turpināt lasīt