POST SCRIPTUM

Girl Reading by Charles Edward Perugini

Kategorija: anketu klade

  • Anketu klade #3

    by

    Turpinot teju pirms gada aizsākto (tradīciju) rakstu sēriju, kurā īsi atbildu uz desmit jautājumiem par un ap grāmatām, šodien publicēju anketu klades trešo daļu. Ideju (un jautājumus) esmu aizguvusi no raidieraksta «Piedzīvot lappuses». Anketu klades pirmo daļu lasi ŠEIT, bet otrā daļa slēpjas ŠEIT.

    1. Kurš ir, Tavuprāt, skaistākais, labākais, veiksmīgākais grāmatas vāks?
      Katru reizi, kad man jāaizdomājas par to, kurš grāmatas vāks man šķiet visskaistākais, prātā nāk Meira Šaleva romāna «Balodis un zēns» vāks, kuru rotā mākslinieces Gitas Treices glezna «Lielais pelēkais». Šis vāks mani hipnotizē. Un tas ir vāks!
    2. Kam Tu dod priekšroku – jaunām vai vecām grāmatām?
      Ja runājam par fizisku tuvību, tad vecumam nav nozīmes – izkrakšķināt grāmatu muguriņu skriemeļus man patīk kā vecām, tā jaunām grāmatām, taču, ja runājam par grāmatām kā par lasāmmateriālu, ne masiera kvalifikācijas pārbaudi, tad priekšroku dodu jaunām grāmatām.
    3. Kas ir Tavas bērnības mīļākās grāmatas?
      Bībele… Bet ja nopietni – Bībele.
    4. Cik daudz grāmatu Tu izlasi mēnesī?
      Pagājušajā gadā izlasīju astoņdesmit trīs grāmatas, kas, ja būsim precīzi, ir 6.91666666667 grāmatu mēnesī.
    5. Vai Tu gribētu vairāk laika grāmatu lasīšanai?
      Jā un nē, jo tas nozīmē, ka man jāatņem laiks kaut kam citam, piemēram, blenšanai sienā. Man nav ne jausmas, vai esmu gatava šādai vaļībai.
    6. Vai Tev patīk rakstīt grāmatu atsauksmes?
      Es izbaudu ne tikai lasīšanas, bet arī rakstīšanas «par» procesu – ir grāmatas, pēc kuru izlasīšanas domas un sajūtas kā skabargas dzenas papēžos, tāpēc labāk tās sadzīt bloga lappusēs.
    7. Tavuprāt, grāmatas ir labākas vai sliktākas nekā agrāk?
      Neesmu vēl manījusi kādu grāmatu tupot stūrī uz zirņiem, taču noteikti ir grāmatas, kuru virzienā esmu kratījusi ar pirkstu.
    8. Kur Tu parasti uzzini par jaunākajām grāmatām? Grāmatnīcā? Sociālajos medijos, grāmatnieku grupās?
      Mans naudasmaks vairs neatbalsta iespēju par grāmatu jaunumiem uzzināt grāmatnīcā, tāpēc izmantoju sociālo tīklu atvērtās papildiespējas – grāmatizdevēju mājas/sociālo tīklu lapas, kā arī vērīgāko grāmatu apskatnieku ziņojumos.
    9. Kāda ir Tava grāmatu kluba pieredze?
      Mana grāmatu kluba pieredze ir gluži tāda pati kā mana svingeru kluba pieredze – nekāda. Es laikam neesmu grāmatu (un svingeru) klubu materiāls.
    10. Kur Tev patīk lasīt?
      Man patīk lasīt pie kafijas krūzes – ja karsti kūpoša kafijas krūze ir mežā uz celma, lasu mežā uz celma.

  • Anketu klade #2

    by

    Esmu nolēmusi aizsākt rakstu sēriju, kurā īsi atbildēšu uz desmit jautājumiem par un ap grāmatām, šodien publicējot anketu klades otro daļu. Ideju (un jautājumus) esmu aizguvusi no raidieraksta «Piedzīvot lappuses». Anketu klades pirmo daļu lasi ŠEIT!

    1. Vai esi kādreiz lasījis/-usi pašizdotu grāmatu? Pastāsti par savu pieredzi!
      Man vajadzēja kādu laiku (laiku, lai ar acīm izskrietu cauri Goodreads grāmatu sarakstiem), lai apstiprinātu aizdomas, ka nevienu pašizdotu grāmatu lasīt vēl sanācis.
      Visticamāk nav sanācis drosmes.
    2. Kuras grāmatas vai grāmatu sērijas ekranizāciju gaidi ar nepacietību?
      Teju tik tikko izlasīju Aleksa Šulmana «Izdzīvojušie» un šķiet, ka šis varētu būt ļoti labs materiāls lielākiem un mazākiem ekrāniem. Ir bijuši arī gadījumi, kad izlasu grāmatu un nesaprotu, kā pēc tās motīviem vēl nav tapusi filma, vai gluži otrādi – uz grāmatas vāka melns uz balta rakstīts, ka grāmata lēnām pārtop filmā, taču, meklējot sīkāku informāciju plašajos tīmekļa laukos, neko tādu nav iespējams atrast.
    3. Kuras grāmatas ekranizācija ir labāka nekā pati grāmata?
      Esmu likusi lielas cerības uz daudzām filmām, taču grāmata allaž ir bijusi labāka. Ļoti patika Mērijas Annas Šaferes un Annijas Barouzas grāmatas «Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība» ekranizācija, ka arī M. L. Stedmenas «Gaisma okeānā», tomēr, tomēr, tomēr… sajūtas, kuras dzimst lasot, ir nepārspējamas.
    4. Pastāsti par grāmatu, kuru mīli, bet kuras ekranizāciju burtiski ienīsti.
      Jāsaka, ka es ļoti reti izvēlos skatīties grāmatu ekranizācijas, tāpēc tāda īsta «ārprāc, kas tas par sūdu» pieredze man vēl nav gadījusies. Biju mazliet sarūgtināta par Gilianas Flinnas «Neatrodamā» un Paulas Hokinsas «Meitene vilcienā» ekranizācijām, jo pēc tik kacinošām sajūtām, kuras radās lasot un iekšēji izdzīvojot šos stāstus, filmas likās krietni pliekanākas. Kā baltmaizes šķēle, kurai suns nolaizījis sviestu.
    5. Kas Tev patīk vairāk un ko Tu lasi biežāk – romānus vai stāstus?
      Vairāk lasu romānus, taču mana sirds ir atvērta arī stāstiem.
    6. Kas piesaistu Tavu uzmanību grāmatai? Vāks? Apraksts? Citu atsauksmes?
      Protams, ka vāks (es esmu tikai cilvēks)! Bet ļoti svarīgu lomu «grāmata, kuru lasīšu» izvēlē ir Goodreads vērtējumam. Ja grāmatai nav vismaz 3.5 zvaigznes, visticamāk es to atlikšu laikam, kuru pavadīšu pansionātā.
    7. Ko Tu domā par klasiku?
      Es daudz domāju par to. Domāju par to, ka daudzi mūsdienu autori klasiku rada jau šobrīd. Tieši šajā mirklī, kad sēžu pie virtuves galda, apkārt virmo ceptas desas un kafijas smarža, un kāds autors pieliek punktu stāstam, par kuru vēlāk kāds (un kādi) teiks – tā ir klasika. Taču par aizgājušo – ir ļoti daudz darbu, kuri ir manos grāmatu sarakstos, taču šobrīd es vairāk koncentrējos tam, ko ražo mūsu laikos. Līdz klasikas serdei man vēl jāaizrokas.
    8. Kura grāmata Tevi ir nobiedējusi un likusi naktī murgot?
      Janas Egles «Dzimšanas diena». Man nav ne jausmas, kas notika tajā ballītē, bet, kad pamodos, man bija sajūta, ka visi pasaules murgi bija manā galvā.
    9. Vai ir kāda ļoti populāra grāmata, kura Tev ļoti nepatīk?
      Katru grāmatu, kura kļūst populāra un to lasa pat tie, kas nelasa, es jau pašā saknē noroku un nocērtu. Ļoti bieži ir sajūta, ka popularitāte ir mākslīgi radīta un man grāmata jau nepatīk, pirms esmu atvērsi tās vākus, bet, kad ielasos stāstā, tik pat bieži es saprotu, ka mana drāma ir bijusi nepamatota.
    10. Vai ir kāda grāmata, kuru lielākais vairums uzskata par briesmīgu, bet Tu klusībā ļoti mīli?
      Ilze France, Gunta Lāce, Evija Slokenberga «Matemātika 7. klasei».

  • Anketu klade #1

    by

    Šodien, Pasaules grāmatu un autortiesību dienā, esmu nolēmusi aizsākt rakstu sēriju, kurā īsi atbildēšu uz desmit jautājumiem par un ap grāmatām. Ideju (un jautājumus) esmu aizguvusi no raidieraksta «Piedzīvot lappuses».

    1. Kas ir pirmā grāmata, kuru Tu atceries izlasījis/-usi?
      Bērnībā nebiju grāmatu lasītāja. Biju skatītāja. Man patika grāmatas šķirstīt. Varēju stundām ilgi pētīt ilustrācijas, čubināt lapas, taču man nekad prātā nebija ienācis, ka arī burtu kopāsavilkšana varētu radīt manī labsajūtu. Taču bija arī gadījumi, kad nejaušības rezultātā gadījās izlasīt pa kādai grāmatai. Un pirmā, kas man nāk prātā ir Džoisas Lenkesteras Brislijas «Vēl viena mīlulītes stāstu grāmata».
    2. Vai kāds Tev lasījā priekšā, kad biji mazs/-a?
      Ja vien vecmammas skaļi lasītā «sējas un ražas» avīze skaitās, tad – jā, protams. Taču atceros arī nedaudzas epizodes pirms gulētiešanas, kad man blakus apsēdās tētis un lasīja latviešu tautas pasakas. (Nevaru nedz noliegt, nedz apstiprināt, ka abas priekšā lasīšanas epizodes būtu ietekmējušas manas attiecības ar grāmatām bērnībā.)
    3. Kas ir Tavs visu laiku mīļākais grāmatas varonis?
      Rūtas Šepetis romāna «Jūras sāļums» viens no galvenajiem tēliem – Florians. Autore man nedeva nevienu citu variantu, kā vien iemīlēties (sirsniņas (daudz sirsniņu)).
    4. Kurš ir Tavs visu laiku mīļākais autors un šī autora mīļākā grāmata?
      Mīļākā autora man nav, taču ir autori, kuru radītos darbus es lasu ar lielu aizrautību un ar nepacietību gaidu iznākam jaunus – no latviešu autoriem tie ir – Jana Egle, Ramona Indriksone, Agnese Zarāne; ārzemju – Karloss Ruiss Safons, Alesandro Bariko, Delfīne de Vigāna.
      Ja man jānosauc mīļākā grāmata, kuru radījis kāds no nule minētajiem autoriem, tā viennozīmīgi ir Karlosa Ruisa Safona «Vēja ēna».
    5. Kura grāmata ir mainījusi Tavu dzīvi?
      Katra grāmata manī kaut ko maina. Cilvēki izvēlas iet pie terapeita un savas problēmas un sāpes izrunāt tur, ērtajā terapijas kabineta krēslā. Vai aiziet uz mežu piekliegt kokus pilnus ar savu «ĀĀĀĀĀĀĀ». Citi izvēlas nolēkt no tilta. Es izvēlos lasīt grāmatas. Tajās esmu sevi iepazinusi no jauna. Un man patīk tas, ko redzu, skatoties uz sevi šodienā.
    6. Kurš ir Tavs mīļākais žanrs?
      Vēsturiskie romāni un ģimenes sāgas ir pirmais, kas man nāk prātā – tad jau laikam būs trāpīts (grimst!).
    7. Kurš žanrs nav tavējais?
      Fantastika. Un nevis tāpēc, ka nepatīk, bet tāpēc, ka neesmu to pat aptaustījusi. Es nezinu, kas tas ir un ko viņš ziemā ēd, bet tas varētu būt uzdevums!
      Vēl mani ļoti atgrūž sevis izzināšanas un pilnveidošanas grāmatas. Rokasgrāmatas par to, kā labāk būt. Man nevajag grāmatu, lai es zinātu, ka reizēm daru dzīvi nepareizi. Paldies!
    8. Kuru autoru Tu labprāt satiktu dzīvē?
      Es nemīlu satikt cilvēkus. Īpaši tādus, ar kuriem jāveic iepazīšanās rituāli. Bet, ja paskatīties no attāluma, kāpēc ne – tad varētu jebkuru, pat Guntaru Raču.
    9. Vai esi kādreiz saticis kādu autoru aci pret aci? Kā tas notika?
      Autoru, šķiet, ka nē. Bet, ja tas skaitās (un neskaitās, es zinu, bet gribu to izrakstīt) Korāna tulkotāju (Imantu Kalniņu) gan. Biju nedaudz aizkavējusies skolā (Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola), un, steidzoties ārā pa parādes durvīm, es vienkārši ar tām uzskrēju virsū Imantam Kalniņam. Tas bija vistiešākais «aci pret aci», jo mūsu acu skati patiesi satikās un ilgi, ilgi nešķīrās.
    10. Kam Tu dod priekšroku – papīra grāmatām, e-grāmatām vai audiogrāmatām?
      Papīrs. Tikai un vienīgi. Smaržot un bužināt. Šķirstīt. Uzliet kafiju. Iespiest šokolādes pirkstu nospiedumu. Veikt piezīmes uz lappušu malām. Iezīmēt sirsniņas un «kolsD».
      Papīrs dod grāmatai dzīvību.