Mani piemeklējušas «grāmatu paģiras» jeb stāvoklis, kuru varētu dēvēt par «vai ir dzīve pēc (bez) grāmatas», konkrētāk – «vai ir dzīve pēc (bez) «Kirkes»?»
Medlinas Milleres «Kirke» (Madeline Miller «Circe») ir kaut kas ne no šīs pasaules – vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Sengrieķu mitoloģija man ir kā tomātu audzēšanas instrukciju uzklausīšana no pieredzes bagātiem amata meistariem – pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Agrāk domāju, lai atcerētos visus mītiskās pasaules tēlus, man būtu vajadzīgas divas galvas (bet ar vienu jau reizēm ir par daudz). Tas, protams, būtu ļoti neestētiski – un kurš gan mani tādu ņemtu par sievu, kas nezina bez Googles, kā tomātu izaudzēt. Un vēl tās divas galvas. Taču Millere uzbūrusi vārdu karuseli, kas ne brīdi nešķita svešāds – atpazinu katras Titānu un Olimpa dievības vareno dvašu, katra mirstīgā bezbailībā izvagoto seju, katra briesmoņa drausmo izsalkuma rēcienu; izjutu Kirkes skumjas un sāpes, kas iezīmējas ik sejas pantā, sajūsmu un baudkāri, kas liek ķermenim trīsuļot līdz pirkstu galiem. Dalīju dusmas un prieku. Sievišķīgu gudrību, caurvītu viltību audiem, un raizes, kuras dzimst no klēpja reizē ar bērnu. Ietinos kaunā. Un līdzjūtībā.
«Kirke» ir pārpasaulīgs romāns, kurš lasītāju savos tīklos ievelk pavisam lēni un piesardzīgi, bet brīdis, kurā saproti, ka esi neatgriezeniski sapinies šajā maģiskajā audeklā, ir triumfējošs – kurš gan nevēlētos just gandarījumu apziņā, ka dieviete Kirke izvēlējusies tavu vaigu, kuram pieglausties, izčukstot noslēpumus, kurus glabā tās labā, taču nesaprastā sirds.
Ja jums patīk mitoloģija, lasiet šo romānu, ja tā nepatīk, arī tad lasiet – abos gadījumos jums būs iespēja piedzīvot ko dievišķu!
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas arī es varu teikt, ka «nekad neesmu satikusi tādu dievu, kam tik ļoti nepatīk tādam būt», debešķīgā Kirke – visas grāmatu (un debesu) zvaigznes tev!
No angļu valodas tulkojusi Anete Kona;
Izdevējs: Zvaigzne ABC, 2023
Atbildēt